Mīlestība mākslā: Gustavs Klimts “Skūpsts”

Aiz katra no slavenākajiem mākslas darbiem slēpjas stāsts. Dažreiz tiešāks un ar skaidrāk paustu mākslinieka nostāju, citreiz noslēpumos tīts, atstājot ļoti daudz vietas diskusijām.

Gustavs Klimts ir viens no slavenākajiem 20.gs. sākuma māksliniekiem, kuru atpazīst visā pasaulē. Klimta pazīstamākais darbs ir tieši “Skūpsts”. Tā ir arī viena no populārākajām izvēlēm mūsu klasisko mākslas darbu reprodukciju klāstā. To izvēlas gan vēstures mīļi, kas ciena vērtības, kuras paliek, gan mākslas baudītāji, kuriem patīk mākslas darba estētiskā un dziļākā daba; sajūtas, kas rodas, uzlūkojot šo sensuālo mākslas darbu.

Kāds ir šī brīnumskaistās gleznas stāsts? To apskatīsim šajā blogā.

Viņa mākslinieka karjeras slavenākajā, tā saucamajā “zelta”, periodā radītā māksla acīmredzami ir ar bizantijas, grieķu un ēģiptiešu kultūru ietekmi. Viņa oficiālajā interneta vietnē min, ka to varēja ietekmēt viņa ceļojumi uz Venēciju un Ravennu, kuras ir slavenas ar bizantiešu atstātajām pēdām mākslā un arhitektūrā.

Klimts pēc savas dabas bija ļoti vienkāršs mākslinieks, kurš praktiski visu savu laiku pavadīja, vienkārši gleznojot, esot ar ģimeni vai darbojoties jūgendstila mākslinieku kustībā. Viņš izvairījās no plašas sabiedriskās dzīves vai dalīšanās ar savu privāto dzīvi publiski. Viņam patika teikt, ka viss, ko viņš vēlas pateikt, ir redzams viņa mākslas darbos.

Līdz ar to, viena konkrēta skaidrojuma šim burvīgajam Jūgendstila mākslas darbam nav. Pat modele, kas atainota “Skūpstā”, ir daudzu diskusiju iemesls. Ir cilvēki, kas min, ka gleznā redzamā sieviete ir Klimta “liktenīgā sieviete”, kuras vārdu viņš pat ir saucis uz savas nāves gultas – apģērbu dizaineri un uzņēmēju Emīliju Luīzi Flēgi. Citi minējumi par “Skūpsta” sieviešu kārtas modeli krīt uz Adeli Blohu-Baueri, Vīnes augstākās sabiedrības dāmu, kura pozējusi arī citiem slaveniem mākslinieka darbiem.

Kas gan ir skaidrs – “Skūpsts” ir vienīgais viņa darbs no šī laika gleznām, kurā vīrietis ieņem spēcīgo lomu, bet sieviete – maigāku, sajūtām bagātāku, pakļāvīgāku. Kamēr abi mīlnieki atrodas uz klints, sieviete, kuras apģērbu rotā maigākas krāsās, apļu formas, nometusies uz ceļiem vīrieša priekšā. Lai arī vīrieša seju neredzam, viņš spēcīgi, bet jutekliski satvēris sievieti, attēlots ar stūrainākām formām un spēcīgākām krāsām.

Mirklis pirms skūpsta, intīms, personisks un bezgala juteklisks, kas saglabājas cauri laikiem un uzrunā katrā gadsimtā dzīvojošos cilvēkus. Jo tik personiski mirkļi ir un paliek, par spīti jebkādām pasaules izmaiņām.

Gustava Klimta “Skūpsts”. Oriģināls ir 180×180 cm liels, un šobrīd atrodas Austrijas galerijā Vīnē.

Pievienot Komentāru

Subscribe to our creative news & articles We will be emailing you the updates.
Subscribe to the best creative feed.