Māksla un ikdienas noskaņas: Klods Monē “Impresija. Saullēkts”

Impresionisms tīk ļoti daudziem, galvenokārt, tā viegluma un patīkamās noskaņas dēļ. Dažreiz pat, uzmetot aci, cilvēkam, kas tikko iepazīstas ar šo mākslas virzienu, var šķist – kas tur īpašs!

Bet īpaša impresionismā ir ļoti daudz. Tā pirmsākumos klasiskās mākslas pasaule bija ļoti šokēta un negribēja to pieņemt. Tam par spīti, impresionisms strauji izplatījās un nomainīja veidu, kādā mēs redzam mākslu, uz mūžiem.

Kā? Izpētīsim tuvāk.

Kā impresionisms aizsākās?

19. gadsimta otrajā pusē Parīze bija viena no pilsētām, kurā strikti sekoja klasiskās mākslas noteikumiem, akadēmiskajai mākslai. Parīzes salons, ikgadēja mākslas izstāde un tās rīkotāji, bija elite, kas noteica mākslas toni un varēja ikvienu mākslinieku vai nu iznest slavas gaismā, vai pazudināt. Mākslinieki,kas tajā laikā bija šajā elitē vai centās tajā iekļūt, pavadīja ļoti ilgu laiku, slīpējot katru mākslas darba detaļu, gleznojot tā, lai otas triepieni būtu nemanāmi, un gleznojot galvenokārt dramatiskus, idealizētus vēstures notikumus, seno kultūru dievības, reliģiskus motīvus.

Impresionisma kustība sākās kā daļējs protests pret šo klasisko lietu kārtību, pastāvošo eliti. Tādi mākslinieki kā Klods Monē, Pjērs Ogists Renuārs, Frederiks Bazils un citi vēlējās mainīt esošo lietu kārtību un sāka mākslā izcelt lietas, kas aizrāva viņus pašus – augošās pilsētas, industriālo dzīvi, kā arī vienkāršus dabas skatus. Lai arī mūsdienās tas šķiet pilnīgi normāli, tajos laikos šādas mākslas tēmas bija pilnīgi kas jauns un neierasts.

Gleznas, kuras gleznoja impresionisma stilā, tika arī pabeigtas īsākā laikā. Māksla kļuva spontānāka un meklēja skaisto un vieglo no tā, kas redzams tepat un uz vietas.

Kas raksturīgs impresionismam?

Dabas skati, kafejnīcu, publisko parku, viesnīcu, peldētavu skati ir tipiskas tēmas impresionisma gleznām.

Melni toņi impresionisma gleznās tikpat kā nepastāv, krāsas nejauc kopā, bet ar īsiem, labi redzamiem un bieziem otas triepieniem krāsas glezno vienu otrai blakus. Impresionismam raksturīgi spēlēties ar dabisko gaismu un gleznās atstāt iespaidu par mainīga mirkļa nofiksēšanu, kas nākošajā brīdī var būt pavisam citādāks. Līdz ar to, kustīgo ķermeņu līnijas nav tik izteiktas, vairāk rada izplūdušu kustības noskaņu.

Mākslas darbs, kas simbolizē impresionisma sākumu: Klods Monē, “Impresija. Saullēkts.”

Glezna gleznota 1982.gadā. Tajā redzama Monē dzimtā ciema, Havras, ostas skats saullēktā.

Biezi un īsi triepieni izveidojuši saullēkta skatu, kurā jaušas tā mainīgums. Vēl pēc mirkļa debesis izkrāsotos citā krāsā un skats būtu pavisam citādāks. Nekādu vēsturiski svarigu mirkļu, nekādu grieķu dievību. Vienkārša, ikdienišķa osta ar dūmeņiem, kuģiem, kas jau saullēktā devušies savās ikdienas gaitās. Skats, ko arī mūsdienās iespējams redzēt līdzīgās vietās, un tas pieejams ikvienam – tikai uz mirkli, pirms dodamies paši savā dienā.

Pēc tam, kad šis darbs kopā ar citiem jaunās kustības mākslinieku darbiem tika izstādīts izstādē (ne Parīzes salonā, bet gan mākslinieku pašu organizētā Noraidīto salonā), kāds kritiķis bija izmantojis šī darba nosaukumu, lai nievājoši nosauktu māksliniekus. Paši impresionisti šo vārdu sāka lietot ar lepnumu, un bija tikai laika jautājums, lai publika, sabiedrība pieņemtu jauno, nu par impresionismu nosauktu, mākslas kustību ar lielu atzinību.

Impresionistu kustība auga popularitātē, un jau savā mūža laikā vairāki impresionisma pārstāvji, to skaitā jau pieminētais Monē, guva panākumus. Bija sākusies jauna ēra – kurā māksla spēj priecāties un izcelt arī ikdienišķo.

Monē “Impresija. Saullēkts” oriģināls ir gleznots uz 48×63 cm kanvas un šobrīd atrodas Musée Marmottan Monet, Parīzē.

Ja vēlies papildināt arī savas mājas vai darba telpas ar impresionisma reprodukcijām, izmanto iespēju tās iegādāties ar Sieviešu dienai veltītu atlaidi, -65%, šeit.

Pievienot Komentāru

Subscribe to our creative news & articles We will be emailing you the updates.
Subscribe to the best creative feed.